Iepazīstot Latviju, jūs būsiet pārsteigti – kur vēl nelielā teritorijā vienkopus varētu atrast gan dažādu konfesiju dievnamus, gan senus pagāniskos kulta objektus? Kur vēl uz savas ādas varētu izbaudīt un paši piedalīties senās tradīcijās un reizē būt lieciniekiem kam pilnīgi mūsdienīgam? Gan apbrīnot viduslaiku celtnes, gan 20. gadsimta sākuma unikālo jūgendstila arhitektūru, kuras mantojums ir tik bagāts kā nekur citur pasaulē?
Latvija ir sevī uzsūkusi ne tikai Eiropas, bet arī citu pasaules tautu tradīcijas un pieredzi, tomēr saglabājot tikai latviešiem raksturīgo un īpašo. Minēsim kaut vai pagāniskās tradīcijas, kuras joprojām ir cieņā teju vai katrā ģimenē un lauku sētā. Piemēram, vasaras saulgriežu jeb Līgo svētku svinēšanu, kad Latvijas pakalnos liesmo ugunskuri, pie kuriem ļaudis ar dziesmām un rotaļām pavada gada īsāko nakti. Vai tās ir Lieldienas un Ziemassvētki, ko svinam divreiz – gan kā kristiešu, gan kā pagānu svētkus. Reizē Latvijā goda vietā ir arī ebreju, krievu un citu tautu tradīcijas.
Par kultūru daudzveidību un to mierīgo līdzāspastāvēšanu liecina arī fakts, ka Latvija ir bagāta ar dažādu konfesiju dievnamiem. Cits par citu krāšņāki ir gan katoļu (piemēram, Svētā Alberta Romas katoļu baznīca Rīgā, Aglonas bazilika Aglonā), gan luterāņu (Svētā Pētera baznīca Rīgā), gan pareizticīgo (Rīgas Kristus piedzimšanas katedrāle) baznīcas, gan vecticībnieku lūgšanu nami (Grebenščikova baznīca Rīgā).
Taču tie ir tikai daži fakti, runājot par Latvijas vēstures un kultūras mantojumu. Plašāku ieskatu tajā var gūt šajā sadaļā. Ja jūs interesē senas folkloras tradīcijas, ja esat seno piļu un muižu fans, ja jūs interesē māksla un muzeji vai ja gribat vairāk uzzināt par Dziesmu un deju svētkiem, laipni lūgti – jūs esat īstajā vietā!
















